Search results for "Betula nana"
showing 3 items of 3 documents
Klimatisko faktoru ietekme uz pundurbērza Betula nana augšanu Teiču purvā un purvainajā mežā
2020
Lai paredzētu, kādu iespaidu uz augu augšanu atstās klimatiskās pārmaiņas nākotnē, ir jāuzzina, kā uz svarīgākajiem klimatiskajiem faktoriem tie reaģējuši iepriekš. Viena no biežāk izmantotajām metodēm kā iegūt informāciju par klimatisko faktoru ietekmi uz attiecīgo sugu ir izmantojot gadskārtu platumu variēšanu un atšķirības gadskārtu anatomiskajā uzbūvē. Pēdējā laikā šādos dendrekoloģiskajos pētījumos izmanto tieši sīkkrūmu sugas, jo tie aug arī vietās, kur neaug koki. Bieži pētījumos izmanto pundurbērzu, kas Latvijā ir reta un aizsargājama suga. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Teiču purvā un purvainajā mežā augošā pundurbērza gadskārtu platumu ekstrēmu jeb zīmīgo gadu saistību ar klimati…
Pundurbērza Betula nana veģetatīvā augšanas dinamika.
2022
Pundurbērzs ir viena no modeļsugām, kas tiek izmantota plaši sīkkrūmu augšanas dinamikas pētījumos. Aktuāli aplūkot pundurbērza augšanas dinamiku uz tā augšanas areāla robežas un klimata ietkmes saistību ar to. Latvijā pundurbērzam novērota kambija aktivitātes neesamība auga vecākajās daļās, kas atrodas sūnu slānī. Augšanas dinamika ir nevienlīdzīga visā Latvijas teritorijā, kas saistāma ar mikroklimata, topogrāfijas, abiotisko un biotisko faktoru ietekmi. Gadskārtu platuma hronoloģijās novērojama vidējās gaisa temperatūras izmaiņu ietekme ziemeļu – dienvidu gradientā. Klimatisko rādītāju izmaiņas kopumā liecina par individuāla mikroklimata ietekmi uz katra biotopa gadskārtu platumu veidoša…
Betula nana veģetatīvā augšanas dinamika purvos un purvainajos mežos Latvijā
2019
Pundurbērzs kļūst par ekspansīvu sugu tundrā klimata izmaiņu dēļ. Aktuāli ir aplūkot pundurbērzu augšanas dinamiku Latvijas teritorijā, kas saistītas pundurbērza ietekmējošo faktoru un globālām klimata izmaiņām, jo Latvijas teritoriju šķērso šīs sugas areāla dienvidu robeža. Savstarpēji starp atradnēm salīdzināti pundurbērza morfometriskie parametri, kas neuzrādīja izmaiņas ziemeļu–dienvidu gradientā. Morfometriskie parametri un to mainība starp atradnēm ir atkarīga no katrai teritorijai raksturīgaiem ekoloģiskajiem faktoriem, no kuriem hidroloģijai un apgaismojuma ir ietekme, bet tās būtiskuma pierādīšainai ir nepieciešami detalizētāki pētījumi. Izmantojot dendrohronoloģiskās metodes, Teič…